Mani sauc Ints, man ir 38 gadi, un mums ar sievu ir 9 gadus vecs dēls Ralfs.
Zēns ir ļoti gudrs, mīl lasīt, bet ar mašīnām un visādām rotaļlietām spēlēties nemīl.
Reiz pie mums ar sievu nācās aizbraukt no pilsētas nokārtot dažas lietas, un mēs nolēmām atstāt Ralfu pie viņas brāļa, jo negribējām algot auklīti, un, ja godīgi, viņām neuzticējos.
Sievas brālim ir dēls tādā pašā vecumā, tāpēc domāju, ka viņš netraucēs.
Īsāk sakot, mēs aizbraucām uz pāris dienām, bet pēc raudošā Ralfa zvana, es nojautu kaut ko nelāgu!
Mēs ar sievu aizbraucām uz citu pilsētu, lai pārdotu manas vecmāmiņas dzīvokli.
Atradās pircējs un mēs uzreiz tur devāmies. Visu dzīvokļu dokumentu noformēšanai pagāja 2 dienas.
Lasi arī: Speciālisti lūdz nestādīt ģerānijas. Tam ir ļoti nopietni iemesli
Atstājām dēlu pie sievas brāļa un neuztraucāmies, ka ar viņu kaut kas var notikt…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
